kleķis1
kleķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: būvniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kleķis | kleķi |
| Ģen. | kleķa | kleķu |
| Dat. | kleķim | kleķiem |
| Akuz. | kleķi | kleķus |
| Lok. | kleķī | kleķos |
Būvmateriāls, kas sastāv no saistvielas (piemēram, māla, kaļķu) un liesinātāja (piemēram, salmu, zāģskaidu) maisījuma.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Parastie iedzīvotāji dzīvojuši māla kleķa būdiņās, bet turīgie un aristokrāti koka mājās.
- Dzīvojamie nami tika celti no akmens un kleķa ķieģeļiem.
- Namu celtniecībā sāka izmantot kleķi, akmeņus vai kokmateriālus.
- Starp mājām vīdēja kūtis ar māla kleķa sienām, baļķu sētām apjozti laidari.
- Ēka mūra kleķa, bez tam blakus māja akmeņa mūra un malkas šķūnis.