kleķēt
kleķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kleķēju | kleķējam | kleķēju | kleķējām | kleķēšu | kleķēsim |
| 2. pers. | kleķē | kleķējat | kleķēji | kleķējāt | kleķēsi | kleķēsiet, kleķēsit |
| 3. pers. | kleķē | kleķēja | kleķēs | |||
Pavēles izteiksme: kleķē (vsk. 2. pers.), kleķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kleķējot (tag.), kleķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kleķētu
Vajadzības izteiksme: jākleķē
Veidot (ko) no kleķa, arī no māliem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču viņa ir gudra un spēcīga, zobens ass un stiprs – tas iespraucas vakardien kleķētajā javā, paslīd zem akmens un izveļ to no vietas.
- Nekādas speciālas pagales nav gatavotas, ņemti atgriezumi no gatera plankām un jaucot ar mālu-smilšu-salmu javu kleķēts viss uz augšu.