klausīt
Lietojuma biežums :
klausīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
Saistītās nozīmes
Tulkojumilisten, hear.
1.1.intransitīvs
Stabili vārdu savienojumiKlausīt pakaļā. Klausīt uz vārda (arī uz pēdām).
1.2.intransitīvs; kopā ar: lietvārds, īpašvārds Reaģēt uz savu vārdu (par dzīvniekiem).
1.3.intransitīvs Pievērst (kam) uzmanību, ievērot (ko).
1.4.Ticēt (piemēram, tenkām).
1.5.pārnestā nozīmē, intransitīvs Būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
1.6.pārnestā nozīmē, intransitīvs Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri