klausīt
klausīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klausu | klausām | klausīju | klausījām | klausīšu | klausīsim |
| 2. pers. | klausi | klausāt | klausīji | klausījāt | klausīsi | klausīsiet, klausīsit |
| 3. pers. | klausa | klausīja | klausīs | |||
Pavēles izteiksme: klausi (vsk. 2. pers.), klausiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klausot (tag.), klausīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klausītu
Vajadzības izteiksme: jāklausa
1.Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem; darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
1.1.intransitīvs
Stabili vārdu savienojumiKlausīt pakaļā. Klausīt uz vārda (arī uz pēdām).
- Klausīt pakaļā apvidvārds — klausīt, uzklausīt, paklausīt
- Klausīt uz vārda (arī uz pēdām) — tūlīt klausīt
1.2.intransitīvs; kopā ar: lietvārds, īpašvārds Reaģēt uz savu vārdu (par dzīvniekiem).
1.3.intransitīvs Pievērst (kam) uzmanību, ievērot (ko).
1.4.Ticēt (piemēram, tenkām).
1.5.pārnestā nozīmē, intransitīvs Būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
1.6.pārnestā nozīmē, intransitīvs Būt (kādam) labi, veiksmīgi izmantojamam (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
2.Klausīties1.
2.1.intransitīvs
2.2.Auskultēt.
Stabili vārdu savienojumiKlausāmais radziņš.
- Klausāmais radziņš novecojis — stetoskops
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nav jārauc piere grumbās un dusmās, ka mani kāds neklausa.
- Ko gan es būtu palaidusi garām, ja būtu klausījusi mammai.
- Tomēr tas man kā pirmgadniekam ir normāli, un klausu viņiem.
- Vecītis netirgojas: ja tu mani klausīsi, ja labi mācīsies…
- Jā, un šī ir lieta, kas mani absolūti klausa!