klaukšķis
klaukšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klaukšķis | klaukšķi |
| Ģen. | klaukšķa | klaukšķu |
| Dat. | klaukšķim | klaukšķiem |
| Akuz. | klaukšķi | klaukšķus |
| Lok. | klaukšķī | klaukšķos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kolēģis atceras, ka todien skaldījis malku, « vefiņš» bija nolikts līdzās: « Katru balsojumu « par neatkarības atjaunošanu» es apstiprināju ar cirvja klaukšķi pa bluķi.»