klanīt
klanīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klanu | klanām | klanīju | klanījām | klanīšu | klanīsim |
| 2. pers. | klani | klanāt | klanīji | klanījāt | klanīsi | klanīsiet, klanīsit |
| 3. pers. | klana | klanīja | klanīs | |||
Pavēles izteiksme: klani (vsk. 2. pers.), klaniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klanot (tag.), klanīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klanītu
Vajadzības izteiksme: jāklana
1.Vairākkārt kustināt, virzīt uz priekšu un atpakaļ, uz leju un augšu (parasti galvu, ķermeņa augšdaļu).
1.1.pārnestā nozīmē Locīt, šūpot (piemēram, augus, to daļas) – par vēju.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šā klana iespējamo prezidenta amata kandidātu " Le Monde" nemin.
- Lielā depresijas un Otrā pasaules kara laikā klana popularitāte strauji mazinājās.
- - Vecene nosprauslojās un, daudznozīmīgi klanīdama galvu, paskatījās visapkārt.
- Viņi atsaucās uz sevi pēc ciemata, reģiona, reliģijas vai klana.
- Vecais Meža Mītējs padomāja, sāka klanīt galvu un sacīja: