Paplašinātā meklēšana
Meklējam klanīt.
Atrasts vārdos (14):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (31):
- kaikāt Braucot klanīt galvu (par piedzērušu)
- paklaņa darbība --> paklanīties; paklanīšanās
- cīkot Grīļoties; klanīties, māt ar galvu
- līkņot Ienākot, ieejot pieliekties, klanīties
- atkūkāt ilgāku laiku, daudz klanīt (galvu)
- izklanīties ilgāku laiku, daudz klanīties
- noklanīt īsu brīdi klanīt un pabeigt klanīt
- noklanīties īsu brīdi klanīties un pabeigt klanīties
- dalocīties Izdabāt, klanīties
- izaklanīties Izklanīties
- klaniķis kāds, kurš sveicinoties mēdz dziļi paklanīties
- svērt tabaku klanīt galvu, mācoties virsu miegam; snaust
- šaubīt Locīt, klanīt
- guņāties Locīties, klanīties
- boguotīs locīties, klanīties (zirgs, saimniekam)
- diekoties Locīties, klanīties, izdabāt, ārstēties, pieglaimoties
- knūbēt Ļaut galvai klanīties
- knūbāt Ļaut galvai klanīties; knūbēt
- nosakivāties Noklanīties
- bučoties Noliekties, klanīties (kāda priekšā)
- nosalocīties Paklanīties
- pasakivāties Paklanīties
- pasaklanīties Paklanīties
- padiekoties Paklanīties, arī pakniksēt
- atklanīties Paklanīties, atņemot sveicienu
- palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties
- saklanīties Sākt, parasti pēkšņi, klanīties; īsu brīdi klanīties
- mērdelēt Sēžot snauduļot (klanīties)
- bagoties Snaudā atkārtoti klanīt galvu
- maigot Snaust, miegaini klanīties
- dziļš Zemu (noliekties, saliekties, paklanīties u. tml.)
klanīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV