klajums
klajums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | klajums | klajumi |
Ģen. | klajuma | klajumu |
Dat. | klajumam | klajumiem |
Akuz. | klajumu | klajumus |
Lok. | klajumā | klajumos |
1.Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija.
PiemēriKad izcirstajā meža klajumā mierīgi ēdoša stirna piepeši nozūd tumsā, sajūtot kaut ko nelabu.
- Kad izcirstajā meža klajumā mierīgi ēdoša stirna piepeši nozūd tumsā, sajūtot kaut ko nelabu.
- Bēglis soļoja naski, te iziedams klajumā, te pa mežmalu gar tumšām eglēm un bērziem.
- Lielinieku pozīcijas daudz izdevīgākas: meža vidū neliels klajums ar Sarmu un Bataru mājām.
- Pāris metrus tālāk sākās apaļš klajums, kluss zāles baseins pašā meža sirdī.
Stabili vārdu savienojumiMeža klajums.
- Meža klajums kolokācija — klajums mežā
1.1.Plaša platība, kurā nekas neierobežo skatienu; šāda teritorija, ko klāj kas vienveidīgs; plašums.
PiemēriLūk, un pēc četriem gadiem viņš izmuka, šķērsoja Sibīrijas klajumus, stepes un Eiropas līdzenumus — Krievijas impēriju.
- Lūk, un pēc četriem gadiem viņš izmuka, šķērsoja Sibīrijas klajumus, stepes un Eiropas līdzenumus — Krievijas impēriju.
- Šauro ceļu no abām pusēm ieskāva izkaltuši lauki, un šur tur klajumā stāvēja pa būdai vai uzpildes stacijai.
- Taņa ar skatienu norāda uz ziemeļu logu un klajumu aiz tā.
- Viņa pavērās ārā un ieraudzīja plašu jūras klajumu, kas izskatījās nevis skaists, bet gan neglīts, ļaunu vēstošs.
- Saule stāvēja zilajā ūdens klajumā, un mēs redzējām zemi.
- Atguļos, sajūtu auduma silto reljefu un paveros augšup – virs manis ir rāmas debesis, bezrūpīgs, plūstošs mainīgu mākoņu klajums.
Avoti: LLVV, MLVV, T
Korpusa piemēri:šeit