klajotne
klajotne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | klajotne | klajotnes |
Ģen. | klajotnes | klajotņu |
Dat. | klajotnei | klajotnēm |
Akuz. | klajotni | klajotnes |
Lok. | klajotnē | klajotnēs |
1.Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija.
PiemēriLīdumi iezīmē pāreju no kokiem apaugušas platības uz klajotni.
- Līdumi iezīmē pāreju no kokiem apaugušas platības uz klajotni.
1.1.Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; šāda teritorija, ko klāj kas vienveidīgs; plašums.
PiemēriJoprojām slīd garām vienmuļā klajotne.
- Joprojām slīd garām vienmuļā klajotne.
- Uz sniega klajotnēm acīm netīk skatīties, acis tīko pēc zaļas krāsas.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit