klača
klača sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klača | klačas |
| Ģen. | klačas | klaču |
| Dat. | klačai | klačām |
| Akuz. | klaču | klačas |
| Lok. | klačā | klačās |
1.Tenka.
2.Pļāpa.
Stabili vārdu savienojumiUzsist klaču; sasist klaču; sist klaču.
- Uzsist klaču; sasist klaču; sist klaču — papļāpāt
3.formā: daudzskaitlis Klavierspēle (mācību priekšmets).
Stabili vārdu savienojumiKlaču pastala; klaču tarba.
- Klaču pastala; klaču tarba apvidvārds — pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Odziņu tēlam piešķir mirdzošā klača somiņa, kura patiešām piešķir šiku.
- Dvīne savulaik nav centusies čupoties, kur nu vēl krāt visādas klačas.
- Negribas ļauties šī laikmeta strāvām un sniegt trūcīgi ģērbtajām klačām informatīvo nodrošinājumu.
- – jūtot, ka Inese labprāt uzsistu klaču, Gunita taisās prom.
- Grosvaldu bērni ātri apķer, ka šeftes un klačas nav diez ko špāsīgas.