klīdums
klīdums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klīdums | klīdumi |
| Ģen. | klīduma | klīdumu |
| Dat. | klīdumam | klīdumiem |
| Akuz. | klīdumu | klīdumus |
| Lok. | klīdumā | klīdumos |
1.Plaši izkliedēts (kā) kopums.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc plašā, bezbēdīgā klīduma viņš jutās ieskrējis šaurā, neērtā murdā.
- Spirāles forma samazina sveķa klīdumu un ļauj to uzklāt vienmērīgāk kā citi rullīši.
- V veida izgriezumi samazina sveķa klīdumu.