klīdoņa
klīdoņa kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klīdoņa | klīdoņas |
| Ģen. | klīdoņas | klīdoņu |
| Dat. | klīdoņai | klīdoņām |
| Akuz. | klīdoņu | klīdoņas |
| Lok. | klīdoņā | klīdoņās |
klīdoņa kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klīdoņa | klīdoņas |
| Ģen. | klīdoņas | klīdoņu |
| Dat. | klīdoņam | klīdoņām |
| Akuz. | klīdoņu | klīdoņas |
| Lok. | klīdoņā | klīdoņās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neko tuvāk pateikt klīdoņas nespēja, jo paši bija dzirdējuši tikai citu sirotāju stāstus, kuri savukārt visu bija uzzinājuši tādā pašā veidā un atstāstot šo to pielikuši klāt vai arī aizmirsuši pieminēt.
- Klīdoņas apgalvoja, ka dažam labam gudrajam esot viņam vien zināmi vārdi, kurus tas, kas ir augstāks par visiem, uzklausa, un tad lūdzējs saņem tādu atvieglojumu un balstīšanu, kas līdzinās peldei tuksneša vidū vai tīģera uzšķēršanai, kad tas sekojis pa pēdām neskaitāmas, baiļu pārpildītas dienas.