klīdināt
klīdināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klīdinu | klīdinām | klīdināju | klīdinājām | klīdināšu | klīdināsim |
| 2. pers. | klīdini | klīdināt | klīdināji | klīdinājāt | klīdināsi | klīdināsiet, klīdināsit |
| 3. pers. | klīdina | klīdināja | klīdinās | |||
Pavēles izteiksme: klīdini (vsk. 2. pers.), klīdiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klīdinot (tag.), klīdināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klīdinātu
Vajadzības izteiksme: jāklīdina
1.Kliedēt1.
2.Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Klīdinām mītus par Latvijas kājbumbas pagātni, tagadni un nākotni.
- Visdažādākie iemesli dažādos laikos klīdinājuši un klīdina latviešu tautu uz visām pasaules malām.
- Laiks darījis savu: kuģīši, laupīšanas upuri, pazuduši, pustumsu klīdina stadionu starmeši.
- Vējš visus klīdina un trimdā dzen.
- Vadoni stipri samulsināja savādais lielais rūķis, kas, zarainu bozi riņķī griezdams, klīdināja koraku ciešo loku un vairākās vietās to pārrāva.