kausēt1
kausēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kausēju | kausējam | kausēju | kausējām | kausēšu | kausēsim |
| 2. pers. | kausē | kausējat | kausēji | kausējāt | kausēsi | kausēsiet, kausēsit |
| 3. pers. | kausē | kausēja | kausēs | |||
Pavēles izteiksme: kausē (vsk. 2. pers.), kausējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kausējot (tag.), kausēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kausētu
Vajadzības izteiksme: jākausē
1.Termiski iedarbojoties, panākt, ka (cietviela) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (cietviela) kļūst šķidra.
2.Termiski iedarbojoties, atdalīt lieko, attīrīt.
2.1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Termiski iedarbojoties, pārvērst viendabīgā masā, materiālā (piemēram, kādas vielas sīkas daļas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad liek katlā, pieliek sāli, ķimenes un kausētu sviestu.
- Kausēto sieru ieliek bļodā, pieliek pikuci sviestu un iesijā miltus.
- Mērce: kausēto sieru sakuļ ar krējumu un 5 ĒK zaļumu.
- Nosaukums cēlies no franču valodas vārda fondre, kas nozīmē kausēt.
- Pannā liec sviestu un salviju un kausē sviestu uz mazas liesmas.