kaulnīca
kaulnīca sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaulnīca | kaulnīcas |
| Ģen. | kaulnīcas | kaulnīcu |
| Dat. | kaulnīcai | kaulnīcām |
| Akuz. | kaulnīcu | kaulnīcas |
| Lok. | kaulnīcā | kaulnīcās |
Sieviete, kas mīl kaulēties.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sekojot galvenā varoņa trauksmainajām gaitām, lasītājs nokļūst gan Versaļas pilī un Odeonā, gan piedzīvo baisus un vienlaikus intriģējošus brīžus Svēto Nevainīgo kapsētas kaulnīcās.