kaulmuša
kaulmuša sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaulmuša | kaulmušas |
| Ģen. | kaulmušas | kaulmušu |
| Dat. | kaulmušai | kaulmušām |
| Akuz. | kaulmušu | kaulmušas |
| Lok. | kaulmušā | kaulmušās |
Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hippoboscidae"), zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis, ~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; zirgu mušas.
Stabili vārdu savienojumiBriežu kaulmuša.
- Briežu kaulmuša taksons — kaulmušu suga ("Lipoptena cervi"), ko tautā sauc par briežmušu
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Otra šāda asinssūcēju grupa ir kaulmušas ( " Hippoboscoidea").
- Reizēm dunduru infrakārtā tiek iekļautas arī kaulmušas.
- Vairāku dzimtu sugas sūc asinis, no tām Latvijā sastopamas, piemēram, kaulmušas ( " Hippoboscidae") un dunduri ( " Tabanidae").
- Vēlākā laikā aplūkoti dzēlējodi /Spuris, 1965; Redliha, 1968/, pangodiņi /Spuņģis, 1976 — 1988/, trīsuļodu kāpuri, , dunduri, , , lielgalvmušas, un /Spuris, 1955 — 1997/, ziedmušas un lielacmušas /Kuzņecovs, 1986 — 1989/, stiebrmušas, un dažādas citas sīkas mušas /Karpa, 1979 — 1997/, sferocerīdi /Kuzņecova, 1986 — 1989/, lauksaniīdi /Remma, 1974/, /Elbergs, 1968/, līķmušas / Danka, 1979, 1984/, kaulmušas /Grīnbergs, 1976/.
- Asinis sūc kaulmušu , dunduru un dažu sugu mušu dzimtas pieaugušie īpatņi