kaucināt
kaucināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kaucinu | kaucinām | kaucināju | kaucinājām | kaucināšu | kaucināsim |
| 2. pers. | kaucini | kaucināt | kaucināji | kaucinājāt | kaucināsi | kaucināsiet, kaucināsit |
| 3. pers. | kaucina | kaucināja | kaucinās | |||
Pavēles izteiksme: kaucini (vsk. 2. pers.), kauciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kaucinot (tag.), kaucināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kaucinātu
Vajadzības izteiksme: jākaucina
1.Panākt, ka kauc1.
2.sarunvaloda Darbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mežacirtēji dzina koridorus biezajās eglēs un Valmet traktori staigāja pār purvu, līgodamies kā faķīri, ķēdēm apkaltos riteņus kaucinādami.
- Nepaguvis attapties, Ngujens Vantongs zaudēja līdzsvaru, savēcināja rokas un pakrita uz braucamās daļas tieši zem bremzes kaucinošā policijas furgona.
- Pa Traķu ielu viņiem nopakaļ atbraukusi automašīna, kurai ceļu bija nosprostojis uzbrucēju šķērsām nostājies auto, riepas kaucinādama mēģināja izvairīties no sadursmes.
- Folklora gan vēsta, ka labākā bungu āda esot no suņa, kas pirms nogalēšanas ilgi kaucināts, taču Gunārs ar dzīvnieku spīdzināšanu nenodarbojas. „
- Tik daudz baiļu viņš bija pārdzīvojis Austrijas un Itālijas robežpostenī, ka tūlīt pēc robežas šķērsošanas aizmidzis smagā, nervozā miegā un sapņojis — pieklājīgie itāliešu varasvīri, bez mazākā trokšņa ātri izlaiduši cauri folksvāgenu, pēkšņi sākuši rosīties un, sirēnas kaucinādami un šaudami, dzinušies pakaļ trijiem bēgļiem.