kauciens
kauciens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kauciens | kaucieni |
| Ģen. | kauciena | kaucienu |
| Dat. | kaucienam | kaucieniem |
| Akuz. | kaucienu | kaucienus |
| Lok. | kaucienā | kaucienos |
1.Skaļš, ass, bieži arī stiepts (dzīvnieka) kliedziens; skaļa, asa, bieži arī stiepta balss skaņa.
2.Īslaicīga vienreizēja skaņa → kaukt2.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet arī dzirdam trauksmes sirēnu kaucienus un bumbu sprādzienus Latvijā.
- mājai, uz kuru viņus izsauca, tālumā sarūkošs kauciens,
- Galvenais, lai tas nav suņa kauciens uz mēnesi.
- Pēkšņi Eklēram aiz muguras atskanēja mazā pelmeņa spocīgais kauciens.
- Tūdaļ atskanēja kauciens – tik skaļš un pēkšņs, ka policisti panikā palēcās.