karnums
karnums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | karnums | karnumi |
Ģen. | karnuma | karnumu |
Dat. | karnumam | karnumiem |
Akuz. | karnumu | karnumus |
Lok. | karnumā | karnumos |
Avoti: LLVV