kārnums
kārnums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kārnums | kārnumi |
| Ģen. | kārnuma | kārnumu |
| Dat. | kārnumam | kārnumiem |
| Akuz. | kārnumu | kārnumus |
| Lok. | kārnumā | kārnumos |
Vispārināta īpašība → kārns1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa izcilajam kārnumam veikalos nekas nav atrodams!
- Spānijas galvaspilsētā Madridē pirmdien sākās modes šovs, kurā aizliegts piedalīties piecām modelēm viņu pārmērīga kārnuma dēļ.
- Drusku savecējusi ir, bet vispār tīri ņemama, vienīgi tas kārnums Tušam īsti negāja pie sirds.
- Bildes liecina, ka mūziķe pēdējā laikā strauji zaudējusi svaru, un viņas acīmredzamais kārnums faniem licis uzdot daudz jautājumu.
- Un tas nekas, ka arī pieaugušie reizēm ir apaļīgi, jo viņu iekšējais dvēseles kārnums spiežas laukā pa malu malām.