karnums
karnums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karnums | karnumi |
| Ģen. | karnuma | karnumu |
| Dat. | karnumam | karnumiem |
| Akuz. | karnumu | karnumus |
| Lok. | karnumā | karnumos |
Avoti: LLVV