karmīns
karmīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karmīns | karmīni |
| Ģen. | karmīna | karmīnu |
| Dat. | karmīnam | karmīniem |
| Akuz. | karmīnu | karmīnus |
| Lok. | karmīnā | karmīnos |
1.Spilgti sarkana vai purpursarkana krāsviela, ko iegūst no vairākām tropu kukaiņu sugām.
1.1.novecojis Spilgti sarkana vai purpursarkana lūpu krāsa, kurā izmantota šī krāsviela.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Galvenais personāžs ir izmeklētājs Karmīns Delmoniko – gudrs, asredzīgs, šarmants.
- Krāsas lentā: karmīna sarkana un balta, kas savienota ar sudrabu.
- Viendien kādam vīrišķim rafinēts apakškrekls mugurā — gleznaini pelēks ar karmīna punktīm.
- Karoga karmīna krāsa, asins krāsa, tika uzskatīta par latviešu tautas uzvaras simbola krāsu.
- Lapas parasti kailas, virspusē nespodri zaļas, apakšpusē zilganas, rudenī koši sarkanas līdz karmīna sarkanas.