karavīrs
karavīrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karavīrs | karavīri |
| Ģen. | karavīra | karavīru |
| Dat. | karavīram | karavīriem |
| Akuz. | karavīru | karavīrus |
| Lok. | karavīrā | karavīros |
Persona, kas atrodas bruņoto spēku dienestā.
PiemēriPēc brīža pagalmā sabrauca smagās mašīnas ar vācu karavīriem.
- Pēc brīža pagalmā sabrauca smagās mašīnas ar vācu karavīriem.
- Turklāt viņš arvien vēl jutās kā karavīrs.
- Liktenis ir pasargājis ievainotos karavīrus no manas aprūpes.
- Uz Valmieras apkaimi pārvākušies 110 somu karavīri ar sievām un bērniem.
Avoti: TWN, LLVV
Piemēri valodas korpusos:šeit