karadraugs
karadraugs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karadraugs | karadraugi |
| Ģen. | karadrauga | karadraugu |
| Dat. | karadraugam | karadraugiem |
| Akuz. | karadraugu | karadraugus |
| Lok. | karadraugā | karadraugos |
Karadraudzes loceklis.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šis manuskripts ilgstoši tika uzskatīts par nozaudētu, taču tad Krievijas valstij radās iespēja nopirkt to no M. Šolohova karadrauga Vasīlija Kudašova mantiniekiem.
- Papildus jau minētajiem lēņa tiesību satura aspektiem literatūrā izteikts arī viedoklis, ka „ līdz ar zemes nodošanu karadraugam karalis nodeva arī daļu suverēnās varas attiecīgajā novadā”.
- Veiksmīgas uzvaras un lielie kara laupījumi pacēla Hlodvigu pāri citiem viņa karadraugiem, ar kuriem kopā viņš bija karojis un nācis pie varas.
- Karalis saviem karadraugiem un visiem galminiekiem piešķīra zemi - veselus novadus, kuru iedzīvotāji kļuva par tiešiem sava priekšnieka - senjora - pavalstniekiem.