karadraudze
karadraudze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karadraudze | karadraudzes |
| Ģen. | karadraudzes | karadraudžu |
| Dat. | karadraudzei | karadraudzēm |
| Akuz. | karadraudzi | karadraudzes |
| Lok. | karadraudzē | karadraudzēs |
Karaspēka vienība, ko valdnieks organizē uz privāttiesiskiem pamatiem (pirmatnējās kopienas sabrukuma posmā, feodālisma sākuma posmā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1376.-1562. gadā pilī uzturējās ordeņa Dobeles komturi ar savu karadraudzi.
- Zemgaļu dzimtas bija apvienotas karadraudzēs, kurām bija savi pilsnovadi.
- Sākotnēji senajiem ģermāņiem vēlēts karadraudzes vadītājs, agro viduslaiku laikā cilts vadonis.
- Nakts pretuzbrukumā viņam kopā ar leišiem izdevās sakaut Rogvoloda karadraudzi.
- Svilta vadītie skalvji un Vidvuda karadraudze tur no abām pusēm uzbruka žemaišu spēkiem.