karabinieris
karabinieris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karabinieris | karabinieri |
| Ģen. | karabiniera | karabinieru |
| Dat. | karabinierim | karabinieriem |
| Akuz. | karabinieri | karabinierus |
| Lok. | karabinierī | karabinieros |
1.Policists, žandarms (Itālijā).
2.neaktuāls Ar karabīni bruņots strēlnieks; izlases strēlnieks.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Jā, tieši tādi paši, kas pienagloja karabinierus Romā!
- — Uzbrukuma laikā gājuši bojā seši karabinieri un ievainoti vēl septiņi...
- Pēc kāda brīža laukuma malā no ieliņas iznirst brašu karabinieru pulciņš.
- Arī karabinieru uzbrukums neļāva aizmirst, ka viņus var tvarstīt tiesībsargājošie dienesti.
- Iztiksim bez lieka trokšņa, — noņurdēja karabinieru virsnieks.