karabiedrs
karabiedrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karabiedrs | karabiedri |
| Ģen. | karabiedra | karabiedru |
| Dat. | karabiedram | karabiedriem |
| Akuz. | karabiedru | karabiedrus |
| Lok. | karabiedrā | karabiedros |
karabiedre sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karabiedre | karabiedres |
| Ģen. | karabiedres | karabiedru |
| Dat. | karabiedrei | karabiedrēm |
| Akuz. | karabiedri | karabiedres |
| Lok. | karabiedrē | karabiedrēs |
karabiedrene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | karabiedrene | karabiedrenes |
| Ģen. | karabiedrenes | karabiedreņu |
| Dat. | karabiedrenei | karabiedrenēm |
| Akuz. | karabiedreni | karabiedrenes |
| Lok. | karabiedrenē | karabiedrenēs |
Cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos; kara biedrs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Otrā bija Čapajeva karabiedra atraitne, taču arī ar viņu kopdzīve neizvērtās veiksmīga.
- — Kazimirs, karabiedrs, komsorgs ar lielo K!
- Dažkārt vienam tēlam ir divu vai triju karabiedru iezīmes.
- Starp viņa karabiedriem esot arī kāds latvietis Mareks.
- Domājams, līdzvērtīgu brīdinājumu, izpelnītos arī karabiedra gleznas, ko Grosvalds nebija redzējis.