kante
kante sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kante | kantes |
| Ģen. | kantes | kanšu |
| Dat. | kantei | kantēm |
| Akuz. | kanti | kantes |
| Lok. | kantē | kantēs |
Mala; šķautne.
PiemēriDzirnakmens metāla kantēs ilgi glabājas miltu smarža un miltu putekļi.
- Dzirnakmens metāla kantēs ilgi glabājas miltu smarža un miltu putekļi.
- Svītriņas ir arī uz bēniņu kāpņu margām, uz katra pakāpiena kantes.
- Princips skaidrs – ar krānu uzcels konteineru uz sastatņu kantes, tālāk apmetīs štropes un vilks iekšā pa caurumu.
Stabili vārdu savienojumiRīvēt godam kantes. Sist kanti, arī piesist kanti. Turēt kanti.
- Rīvēt godam kantes idioma — būt par iemeslu pārliecībai, ka ir aizskarts gods
- Sist kanti, arī piesist kanti idioma — lakstoties; savaldzināt
- Turēt kanti sarunvaloda, idioma — aizstāvēt; atbalstīt (kādu)
Avoti: ME, SLG, T
Korpusa piemēri:šeit