kanoniks
kanoniks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: reliģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kanoniks | kanoniki |
| Ģen. | kanonika | kanoniku |
| Dat. | kanonikam | kanonikiem |
| Akuz. | kanoniku | kanonikus |
| Lok. | kanonikā | kanonikos |
Katoļu un Anglikāņu baznīcā garīdznieka goda tituls, ko piešķir pāvests vai bīskaps.
Avoti: GT
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bija paredzēts , ka pie bīskapa rezidēs kapituls , tāpēc pe presbiterija sienām vienā un otrā pusē tika novietoti kanoniku ozolkoka krēsli
- 1786. gada 27. augustā Alšvangas prāvests un Livonijas kanoniks Kārlis Antons Bužinskis to iesvētīja Sv. Pētera godam.
- Kā vēstīja tīmekļa izdevums " El Espanol", Šveices jurists Dante Kanonika sacījis Ženēvas prokuratūrai, ka viņam dotas instrukcijas " izveidot struktūru", lai slēptu Huanam Karlosam maksātos līdzekļus.