kanoniķis
kanoniķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kanoniķis | kanoniķi |
| Ģen. | kanoniķa | kanoniķu |
| Dat. | kanoniķim | kanoniķiem |
| Akuz. | kanoniķi | kanoniķus |
| Lok. | kanoniķī | kanoniķos |
kanoniķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kanoniķe | kanoniķes |
| Ģen. | kanoniķes | kanoniķu |
| Dat. | kanoniķei | kanoniķēm |
| Akuz. | kanoniķi | kanoniķes |
| Lok. | kanoniķē | kanoniķēs |
1.Kapitula (1) loceklis.
2.Cilvēks, kas birokrātiski ievēro dogmas un likumus.
3.novecojis Sengrieķu mūzikas teorētiķi.
Avoti: LLVV, KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pašreizējo mūra baznīcu uzcēla prāvesta kanoniķa J. Borodziča vadībā 1929. gadā.
- Pieaugot reliģiskā kara draudiem, kanoniķi patvērās aiz Māseikas pilsētas sienām.
- No desmitā gadsimta benediktīniešu mūķeņu vietā bija vīriešu dzimuma kanoniķu koleģiāta ordenis.
- Tajā ietilpa 12 augstākie arhibīskapijas garīdznieki domkungi jeb kanoniķi.
- Bija viens no sava laika ievērojamākajiem kanoniķiem.