kankarbiksis
kankarbiksis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kankarbiksis | kankarbikši |
| Ģen. | kankarbikša | kankarbikšu |
| Dat. | kankarbiksim | kankarbikšiem |
| Akuz. | kankarbiksi | kankarbikšus |
| Lok. | kankarbiksī | kankarbikšos |
1.Tāds, kas staigā skrandās.
2.Trūcīgs, nabadzīgs cilvēks; arī slinks, nolaidīgs cilvēks.
Avoti: KV, ViV