kankāns1
kankāns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kankāns | kankāni |
Ģen. | kankāna | kankānu |
Dat. | kankānam | kankāniem |
Akuz. | kankānu | kankānus |
Lok. | kankānā | kankānos |
1.Franču sarīkojumu deja ar straujām kustībām, kuru pamatā ir specifisks horeogrāfisks elements – augsta un strauja kājas mētāšana palēcienā; šīs dejas mūzika. [LLVV ]
2.joma: sports Kāju kustība, izpildot salto (BMX). [SpV ]
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un beigās sensenais, trakulīgais kankāns.
- Pipuks, vecais kankāns, stāvēja iejūgts ratos un gaidīja, kad kraus iekšā.
- Beigās, protams, ir gaidītais kankāns – nekautrs un izaicinošs.
- Parasti pat vistīrākajā telpā tiešos saules staros dejo mirdzoši putekļu kankāni.
- Parīzes naktslokālā pirmo reizi izpildīts kankāns ( 1858)