kangars1
kangars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kangars | kangari |
| Ģen. | kangara | kangaru |
| Dat. | kangaram | kangariem |
| Akuz. | kangaru | kangarus |
| Lok. | kangarā | kangaros |
1.Tāds, kas staigā ar kūkumu, saliecies, pazemīgs.
2.Nodevējs.
Avoti: LLVV, NeV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Faktiski ar kangariem mēs apzīmējam osus vai ledāju tuneļu aizpildījumus.
- Sēņu laikā braucot no Vidzemes uz Rīgu pa Kangaru ceļu,
- Lai atkal ietu pret Melnā Aklā viltu un Kangara zemiskumu.
- Nu tas viss aiz muguras, pat brauciens pāri Kangaru kalniem.
- Ja nav Lāčplēša, tad sveša režisora uzdevumā rīkosies Kangars.