kalvenieks
kalvenieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kalvenieks | kalvenieki |
| Ģen. | kalvenieka | kalvenieku |
| Dat. | kalveniekam | kalveniekiem |
| Akuz. | kalvenieku | kalveniekus |
| Lok. | kalveniekā | kalveniekos |
Cilvēks, kas sūtīts pie kalēja (kalvja) pasūtīt viņam kādus kalumus un palīdzēt šos darbus izpildīt.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņam virsū uztriecās Dāvis Ivanovs, ar kuru kalvenieks cīnījās ritens ritenī.
- Redzu, cik vēl jāpieliek meistarībā,” stāsta kalvenieks.
- Pats sev izvirzīju mērķi tikt trijniekā, tas izdevās," piebilst kalvenieks.
- No Aizputes novada čempionātā piedalījās tikai trīs novusisti, labākais bija kalvenieks Jānis Ziobrovskis.
- Kopvērtējumā paliku ceturtais un savā klasē esmu otrais,” pēc finiša priecājās kalvenieks Elgars Jonass.