kalvene
kalvene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kalvene | kalvenes |
Ģen. | kalvenes | kalveņu |
Dat. | kalvenei | kalvenēm |
Akuz. | kalveni | kalvenes |
Lok. | kalvenē | kalvenēs |
1.Kalme – daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni.
2.Sala ūdeņos (ezerā, upē).
3.Meža klajums, neliela sausa pļaviņa, kur neaug liela zāle; sausa vieta purvā.
4.Pauguraina virsma (pauguru rinda paralēli kāpām, arī siena kaudzes virsma).
5.Sekla vieta jūrā, zemūdens sēklis.
6.Akmeņaina vieta jūrā, kurai visapkārt lielāks dziļums.
7.Īrisi ("Iris"); skalbes.
8.Parastā kalme ("Acorus calamus").
Avoti: LLVV, Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- kalvene Kalvenes pagasts