kaligrāfs
kaligrāfs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaligrāfs | kaligrāfi |
| Ģen. | kaligrāfa | kaligrāfu |
| Dat. | kaligrāfam | kaligrāfiem |
| Akuz. | kaligrāfu | kaligrāfus |
| Lok. | kaligrāfā | kaligrāfos |
kaligrāfe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaligrāfe | kaligrāfes |
| Ģen. | kaligrāfes | kaligrāfju |
| Dat. | kaligrāfei | kaligrāfēm |
| Akuz. | kaligrāfi | kaligrāfes |
| Lok. | kaligrāfē | kaligrāfēs |
kaligrāfe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaligrāfe | kaligrāfes |
| Ģen. | kaligrāfes | kaligrāfu |
| Dat. | kaligrāfei | kaligrāfēm |
| Akuz. | kaligrāfi | kaligrāfes |
| Lok. | kaligrāfē | kaligrāfēs |
1.Kaligrāfijas speciālists.
1.1.Cilvēks, kam ir skaidrs un skaists rokraksts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šis būs stāsts par kaligrāfu, gleznotāju un pretrunīgu personību Jāni Pauļuku.
- Elementārskolā parādījis zīmētāja un kaligrāfa dotības, Voldemārs kļuva par daiļkrāsotāja mācekli.
- – Kaligrāfs vienmēr ir karotājs, – viņš turpināja.
- – Taču es neesmu kaligrāfs un neesmu arī karotājs.
- Kaligrāfijas speciālistu sauc par kaligrāfu.