Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
kalifs
kalifs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.kalifskalifi
Ģen.kalifakalifu
Dat.kalifamkalifiem
Akuz.kalifukalifus
Lok.kalifākalifos
Muhamedāņu zemēs – valdnieks, kam pieder laicīgā un garīgā vara; šī valdnieka tituls; halīfs.
Avoti: LLVV, SV99, PP
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • 1383. gadā bejam Muradam I Kairas ēnu kalifs piešķīra sultāna titulu.
  • Jau ilgāku laiku pašpasludinātā kalifa atrašanās vieta bijusi iemesls spekulācijām.
  • 1258. gadā mongoļi iekaroja Bagdādi un nogalināja abasīdu kalifu Mutasimu.
  • Sākot ar 1516. gada bija visu sunnītu pasaules galva, jeb kalifs.
  • Pēdējais Abbasidas kalifs al-Mutavakkils III Osmaņu iekarošanas laikā dzīvoja Kairā kā Mamluku marionete.