kalendārs1
kalendārs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kalendārs | kalendāri |
| Ģen. | kalendāra | kalendāru |
| Dat. | kalendāram | kalendāriem |
| Akuz. | kalendāru | kalendārus |
| Lok. | kalendārā | kalendāros |
1.Saraksts ar gada mēnešiem, nedēļām, dienām; attiecīgais iespieddarbs (piemēram, grāmata, tabula, bloknots, kurā parasti ir arī astronomiskas ziņas un informācija par ievērojamiem notikumiem).
PiemēriLēni, pati sev neticot, viņa piegāja pie kalendāra un vilka ar pirkstu datumiem līdzi.
- Lēni, pati sev neticot, viņa piegāja pie kalendāra un vilka ar pirkstu datumiem līdzi.
- Skatoties uz garāmslīdošajām lauku sētām, nevarēja noteikt, kuru gadu rāda kalendārs.
- Viņi izcēlās kā sarkanās dienas kalendārā.
Stabili vārdu savienojumiGregora kalendārs. Kalendāra gads.
- Gregora kalendārs — laika skaitīšanas jaunais stils, ko 1582. g. ieviesa pāvests Gregors XIII un kas tiek plaši lietots mūsdienās; garais gads ir ik pēc četriem gadiem, izņemot gadsimtu maiņas gadus, kas dalās ar 400 bez atlikuma
- Kalendāra gads vārdkoptermins — 365 vai 366 dienas ilgs laika sprīdis (laika skaitīšanas sistēmā).
- Kalendāra plāns vārdkoptermins — plāns, kurā norādīta (darbību, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām; kalendārplāns
1.1.Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
2.Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir periodiskas dabas parādības.
PiemēriŠodien trešdiena, pirmais februāris, sākas pēc ķīniešu vai japāņu kalendāra paredzētais Žurkas gads.
- Šodien trešdiena, pirmais februāris, sākas pēc ķīniešu vai japāņu kalendāra paredzētais Žurkas gads.
- Pēc pareizticīgo kalendāra būs Tihons.
- Pareizticīgo baznīca seko Jūlija Cēzara kalendāram, tāpēc pirmie Ziemassvētki tiek svinēti 7. janvārī.
Stabili vārdu savienojumiDabas kalendārs.
- Dabas kalendārs vārdkoptermins — ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību
- Jaunā stila (arī Gregora) kalendārs; Gregora kalendārs; jaunā stila kalendārs; Jaunā stila kalendārs — 1. Gadu skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis, un ko 1582. g. sāka ieviest pāvests Gregors XIII un kas tiek plaši lietots mūsdienās; garais gads ir ik pēc četriem gadiem, izņemot gadsimtu maiņas gadus, kas dalās ar 400 bez atlikuma2. Grāmatniecībā - pa nedēļām, mēnešiem sakārtots gada dienu saraksts tabulas vai grāmatas veidā
- Jūlija kalendārs vārdkoptermins — gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest Romas imperatora Gaja Jūlija Cēzara laikā, 46. gadā pirms mūsu ēras; vecais stils; vecā stila kalendārs
- Kalendāra nemieri vārdkoptermins — namnieku opozīcijas un patriciāta sadursme feodālajā Rīgā (1584.-1589. g.), kas izraisījās sakarā ar pāvesta Gregora XIII izsludināto jaunā kalendāra ieviešanu
- Lunārais kalendārs — Mēness kalendārs
- Lunāri-solārais kalendārs — Mēness-Saules kalendārs
- Mēness kalendārs vārdkoptermins — laika skaitīšanas sistēma, kura par pamatvienību izmanto sinodisko mēnesi, kas ilgst 29 vai 30 dienas, bet gada 12 mēnešos ir 354 vai 355 dienas; lunārais kalendārs
- Mēness-Saules kalendārs vārdkoptermins — laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatvienībām izmanto gan lunāro mēnesi, gan tropisko gadu; vidējā gada garuma saskaņa ar tropiskā gada garumu tiek panākta, 19 gadu ciklā noteiktā secībā iespraužot 7 garos gadus, kuros ir 13 lunārie mēneši; lunāri solārais kalendārs
- Saules kalendārs vārdkoptermins — laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku (piemēram, Jūlija kalendārs un Gregora kalendārs); solārais kalendārs
- Solārais kalendārs vārdkoptermins — Saules kalendārs
- Vecā stila kalendārs — gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 46. gadā pirms Kristus dzimšanas; Jūlija kalendārs
Cilme:No latīņu calendae (kalendas ‘mēneša pirmā diena’).
Avoti: LLVV, MLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit