kaimakāms
kaimakāms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaimakāms | kaimakāmi |
| Ģen. | kaimakāma | kaimakāmu |
| Dat. | kaimakāmam | kaimakāmiem |
| Akuz. | kaimakāmu | kaimakāmus |
| Lok. | kaimakāmā | kaimakāmos |
1.Lielvezīra vietnieks; ierēdnis, kam pakļauts zināms vilajetā ietilpstošs pārvaldes apgabals.
2.Turcijā virsleitnantam atbilstoša dienesta pakāpe armijā.
Avoti: KV