kailums
kailums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kailums | kailumi |
| Ģen. | kailuma | kailumu |
| Dat. | kailumam | kailumiem |
| Akuz. | kailumu | kailumus |
| Lok. | kailumā | kailumos |
1.Vispārināta īpašība → kails1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → kails2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → kails3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
4.Vispārināta īpašība → kails4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
5.Vispārināta īpašība → kails5, šīs īpašības konkrēta izpausme.
6.Vispārināta īpašība → kails6, šīs īpašības konkrēta izpausme.
7.Vispārināta īpašība → kails7, šīs īpašības konkrēta izpausme.
8.Vispārināta īpašība → kails8, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Stabili vārdu savienojumiVisā kailumā.
- Visā kailumā — pilnīgi neslēpti, pilnīgi atklāti
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atsevišķās ainās ir pieļaujams dabisks kailums, bet bez seksuāla konteksta.
- Policija gan uzskata, ka Viljamsons demonstrējis savu kailumu ar nolūku.
- Ar viņu es nevarēju nedz remdēt izsalkumu, nedz apsegt kailumu.
- Dīvānam vaidot, dienas gaisma un Arsēnija skatīšanās ieaug viņas kailumā.
- Mākslinieks tos uzgleznojis, gleznā ticis arī aukstums, dabas kailums.