kaķēties
kaķēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kaķējos | kaķējamies | kaķējos | kaķējāmies | kaķēšos | kaķēsimies |
| 2. pers. | kaķējies | kaķējaties | kaķējies | kaķējāties | kaķēsies | kaķēsieties, kaķēsities |
| 3. pers. | kaķējas | kaķējās | kaķēsies | |||
Pavēles izteiksme: kaķējies (vsk. 2. pers.), kaķējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kaķējoties (tag.), kaķēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kaķētos
Vajadzības izteiksme: jākaķējas
Strīdēties, runāt kaitinoši (parasti ne īpaši nopietni).
Avoti: MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Runās, runās, kamēr sāks atkal kaķēties.
- Viņa jauki kaķējās ar fanu pūli un turējās pie rokas mazliet novecojušajam filmas režisoram Bazam Lurmenam.
- - es kaķējos.
- Uzvedumā vairakkārt tiek apspēlēts dzīvnieku motīvs - dialogā ar Jeļenas Sigovas dusmīgo Līzi Noliņš parodē gaili; Edvarts, ierodoties tēva mājā, uzliek ragus, bet Edžiņš jau pa durvīm ienāk ar kazas masku; Guste attēlo kaķi, " kaķējoties" ar Noliņu, bet vēlāk parādās ar cūkas masku; lapsas izbāzenis īpaši izceļas virs seno mantu krāvuma bēniņos pirmajā daļās un tā pati lapsa - vienīgā no vecajām " grabažām" - palikusi otrajā cēlienā...