kaķēt
kaķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: etnogrāfijaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kaķēju | kaķējam | kaķēju | kaķējām | kaķēšu | kaķēsim |
| 2. pers. | kaķē | kaķējat | kaķēji | kaķējāt | kaķēsi | kaķēsiet, kaķēsit |
| 3. pers. | kaķē | kaķēja | kaķēs | |||
Pavēles izteiksme: kaķē (vsk. 2. pers.), kaķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kaķējot (tag.), kaķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kaķētu
Vajadzības izteiksme: jākaķē
1.Ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
2.apvidvārds Guļbūvē liekama baļķa apakšpusē visā garumā izcirst ieapaļu rievu.
Avoti: LLVV, MalV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viduslaikos un Jaunajos laikos klētis bija vientelpas celtnes, kas celtas no kaķētiem skujkoku apaļbaļķiem, kas savienoti krusta pakšos.
- Tās saglabājušas daudzas senlaicīgas konstruktīvas detaļas – akmens paviļu pamatus, kaķētu apaļkoku guļbūves sienas krusta pakšos, baļķu zelmeņus, jumtu ar iežmaugu konstrukciju, apaļkoku grīdas un griestus.
- Pirmā Annas baznīca bija vienkārša vientelpas būve no kaķētiem guļkokiem uz mūra pamata, ar kārniņu jumtu un nelielu koka tornīti.
- Vecākās līdz mūsdienām saglabājušās ēkas būvētas guļbūvē no apakšas kaķētiem apaļkokiem krusta pakšos
- Kad grib zināt , ko otrs domā , tad vajag mazu kaķē nu , kas vēl neredz , vārīt , kamēr gaļa atlec no kauliem , un tad šos kaulus vienmēr nēsāt pie sevis kabatā , tad varēs zināt