kūpt
kūpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kūpu, kūpstu | kūpam, kūpstam | kūpu | kūpām | kūpšu | kūpsim |
| 2. pers. | kūpi, kūpsti | kūpat, kūpstat | kūpi | kūpāt | kūpsi | kūpsiet, kūpsit |
| 3. pers. | kūp, kūpst | kūpa | kūps | |||
Pavēles izteiksme: kūpi, kūpsti (vsk. 2. pers.), kūpiet, kūpstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kūpot, kūpstot (tag.), kūpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kūptu
Vajadzības izteiksme: jākūp, jākūpst
1.Kūpēt1.
2.Kūpēt2.
3.Kūpēt3.
4.apvidvārds Pelēt, būbēt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēkšņi viņš saknosījās, nopētīja kūpošo pīpi un cēlās uz promiešanu.
- Puspīrāgs izrāva kūpošo degli Gambijam no rokām un iegrūda pulvera caurumā.
- Pie baltu dēļu būdas un kūpošas šašliku ceptuves grozījās puspliki ļautiņi.
- Leisija jautāja, rādīdama uz kūpošo, balto kaudzi manā bļodiņā.
- Visi Kūpa draugi bija palikuši Ņujorkā, miljoniem jūdžu attālumā no šejienes.