kņupt1
kņupt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kņūpu | kņūpam | kņupu | kņupām | kņupšu | kņupsim |
| 2. pers. | kņūpi | kņūpat | kņupi | kņupāt | kņupsi | kņupsiet, kņupsit |
| 3. pers. | kņūp | kņupa | kņups | |||
Pavēles izteiksme: kņūpi (vsk. 2. pers.), kņūpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kņūpot (tag.), kņupšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kņuptu
Vajadzības izteiksme: jākņūp
Stipri liekties, līkt (uz priekšu un uz leju) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc tam visām omēm stāstījā ka niķis aiznesis kņupi un nu viņš esot liels puika
- Manējam bija biku vairāk par 2 gadiem , kad kņupi atņēma niķis , bija tā , kad kārtējo reizi mazais sāka niķoties , teicu , ka niķis paņems kņupi , nu un tajā vakarā pirms gulētiešanas kad mazais prasīja kņupi , teicu ka nav , jo niķis aiznesa , vēl nākamajā dienā prasīja un pēc tam vairs nē
- nejau mazulis tētim nost jāņem, bet tētis jāaudzina Ļoooti bieži ir redzēts, ka tēti ir tie, kas bērnus kā lelles, no bēbīšvecuma jau tur stāvus, klēpī - sēdus ( pat ja bērns kņūp uz priekšu vēl), pabaro ar to, ko paši ēd un, ja dod iespēju vēl pusi dienas pie TV tur.