kņūpus
kņūpus apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tā, ka ir saliecies, salīcis (uz priekšu un uz leju).
2.Slīpi (piemēram, atrasties, būt piestiprinātam).
3.Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Narūns gulēja kņūpus, nebija skaidrs, vai viņš ir dzīvs.
- Pauls izcēla no vannas Viku, kas vēl bija sametusies kņūpus un vaidēja.
- Māte gulēja kņūpus, no matiem noslīdējušais lakats atklāja līdz asinīm nobrāzto sejas labo pusi.
- Nometusies kņūpus, viņa ienirst staignajā, pēc sviesta gaismeklīšiem un smaržzālēm dvesmojošās svētnīcas klēpja tumsā.
- Viņa gauži raudāja un nometās kņūpus uz bedres, atkal un atkal čukstēdama sava mīļotā vārdu.