kāss
kāss vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kāss | kāsi |
| Ģen. | kāsa | kāsu |
| Dat. | kāsam | kāsiem |
| Akuz. | kāsu | kāsus |
| Lok. | kāsā | kāsos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Vājais rumpis kāsā raustījās, līdz runcis bija atvēmis sikspārni.
- – es atrūcu un ar kāsu centos atbrīvot balsi no piesmakuma.
- Un tad kādu rītu es sadzirdēšu gājputnu kāsi caur irdenu miegu.
- "Drošības ziņā Latvija ir tukšums," uzskata Kāss.
- Pāris mēnešu viņi mani baigi „ kāsa” – visu laiku apspēlēja.