kārt
Lietojuma biežums :
kārt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Novietot tā, lai karājas.
Stabili vārdu savienojumiKārt šūpoles (arī šūpotnes).
1.1.Virzīt (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti roku, kāju) un ļaut (tai) karāties; virzīt tālu (no kurienes) ārā, (kur) iekšā, (kam) pāri (parasti galvu).
1.2.Žaut (piemēram, veļu).
1.3.Savienojumā ar “kaklā”: novietot (ko) ap kaklu.
2.Nonāvēt (kādu), apmetot (tam) pakārtu cilpu ap kaklu un izsitot balstu zem kājām (parasti, izpildot tiesas piespriestu nāves sodu).
2.1.intransitīvs
3.parasti formā: trešā persona Liekt (ko) uz leju (parasti par augiem).
Stabili vārdu savienojumiKa (arī kaut) vai cirvi kar, arī cirvi var kārt. Kārt (arī karināt) klāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri