kārpīties
kārpīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kārpos | kārpāmies | kārpījos | kārpījāmies | kārpīšos | kārpīsimies |
| 2. pers. | kārpies | kārpāties | kārpījies | kārpījāties | kārpīsies | kārpīsieties, kārpīsities |
| 3. pers. | kārpās | kārpījās | kārpīsies | |||
Pavēles izteiksme: kārpies (vsk. 2. pers.), kārpieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kārpoties (tag.), kārpīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kārpītos
Vajadzības izteiksme: jākārpās
1.Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) – parasti par dzīvniekiem.
1.1.Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) ar kādu rīku vai rokām.
2.Ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur).
3.Ķepuroties, spārdīties, parasti cenšoties atbrīvoties.
4.sarunvaloda Nepakļauties, runāt pretim.
4.1.Ļoti rāties, lamāties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš sāka izmisīgi kārpīties, mēģināja kliegt un zaudēja samaņu.
- Tie bija izveidojuši savdabīgu kāsi un kārpījās pa gaisu klusi kā pūces.
- Ak tavus vēršus, maurojot vāle trīcēja, un kārpoties zeme dārdēja.
- Pasaule bija gājusi uz priekšu, kamēr mēs 50 gadus kārpījāmies drīzāk atpakaļgaitā.
- Abi stīvējušies un kārpījušies, kamēr sākuši klapēties, ka viss pagalms rīb.