kārpīt
kārpīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kārpu | kārpām | kārpīju | kārpījām | kārpīšu | kārpīsim |
| 2. pers. | kārpi | kārpāt | kārpīji | kārpījāt | kārpīsi | kārpīsiet, kārpīsit |
| 3. pers. | kārpa | kārpīja | kārpīs | |||
Pavēles izteiksme: kārpi (vsk. 2. pers.), kārpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kārpot (tag.), kārpīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kārpītu
Vajadzības izteiksme: jākārpa
1.Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) – parasti par dzīvniekiem.
1.1.Rakņāt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml. ar kādu rīku vai rokām).
1.2.Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm.
1.3.Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko).
2.Veidot (ko, piemēram, zemē), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām) un sviežot (piemēram, zemi).
3.lieto: pareti Tīrīt ar grūtībām (no kā ko irdenu vai lipīgu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lielais suns noskaities sāka kārpīt ledu, meklēdams citas līķa daļas.
- Tu esi kārpījis zemi tik ilgi, ka esi to aizmirsis.
- Kārpās, kārpa sūnas uz ragiem, vārtās dubļos un savā urīnā.
- Mašīnas logos spļāva dzelteni autobusi kā grūsni, neveikli dzīvnieki, melnām ķepām kārpīdami dubļu putru.
- - ar šausmu šķobītas sejas viepļiem, elpas spazmām, patvaļīgi raustīgiem muskuļiem, tukšu gaisu kārpošiem locekļiem, nenormāli izliektu mugurkaulu, krampjos sastieptām kakla dzīslām...