kārpīt
kārpīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) — parasti par dzīvniekiem.
1.1.Rakņāt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml. ar kādu rīku vai rokām).
1.2.Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm.
1.3.Spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to), segt vaļā vai ciet (ko), dabūt ārā (no tās) vai slēpt (tajā ko).
2.Veidot (ko, piemēram, zemē), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām) un sviežot (piemēram, zemi).
3.lieto: pareti Tīrīt ar grūtībām (no kā ko irdenu vai lipīgu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!
Iemūžini mūsdienās runāto latviešu valodu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm!