kāpelēt
kāpelēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kāpelēju | kāpelējam | kāpelēju | kāpelējām | kāpelēšu | kāpelēsim |
| 2. pers. | kāpelē | kāpelējat | kāpelēji | kāpelējāt | kāpelēsi | kāpelēsiet, kāpelēsit |
| 3. pers. | kāpelē | kāpelēja | kāpelēs | |||
Pavēles izteiksme: kāpelē (vsk. 2. pers.), kāpelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kāpelējot (tag.), kāpelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kāpelētu
Vajadzības izteiksme: jākāpelē
1.Vairākkārt kāpt1.
3.Vairākkārt kāpt3.
5.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas tagadnes divdabis (-ošs, -oša); joma: botānika Augt, paceļoties gar citiem augiem vai balstu (par augiem).
Stabili vārdu savienojumiKāpelējošie krūmi.
- Kāpelējošie krūmi vārdkoptermins — vīteņaugi
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tos iekāru būra griestos, lai Pūkainais var kāpelēt un grauzt.
- Putniem patīk kāpelēt, tādēļ vēlams horizontālais restojums un dažādas laktiņas.
- Vecpilsētas bērni pārsteigti noraugās uz suni, kas kāpelē pa jumtiem.
- Redzu kustīgas ēnas, kas kāpelē pa aizkaru violeto ziedu rakstiem.
- Šis dzīvnieks ir lielākais Madagaskaras plēsējs un lieliski pieprot kāpelēt pa kokiem.